Ritms ir labs. Ritms nozīmē kustību. Kaut kādā mērā ritms nozīmē arī paredzamību – Tu jau zinu, kāda būs nākošā kustība, jo kusties noteiktā ritmā…

Ritms var būt straujāks, vai lēnāks, bet jebkurā gadījumā ritms nozīmē kaut kādu virzību. Pat, ja esi zobratiņš mehānismā, kurš savā noteiktā ritmā darbojas, Tu savā vietā kusties kopā ar visu mehānismu tā noteiktajā ritmā.

Arī Tavai ikdienas rutīnai piemīt ritms. Tas palīdz, pastumj Tevi, kad kustēties īsti negribas. Tu celies no rīta, kad nozvana modinātājs, Tev ir savi rīta ieradumi, kas padara rītu vienkāršu. Vēlāk arī dienu, mājupceļu un tad vakaru. Tu esi nogurusi, bet kusties savā ritmā, dzīve rit…

Interesantas lietas sākas, kad ritms tiek izjaukts. Paredzamība un rutīna vairs nedarbojas, bet Tu nevari skaidri zināt, kas nāk vietā.

Pieņemsim, ka Tavu ritmu izjauc kādi papildus pienākumi – nācis klāt kāds darba uzdevums, saslimis kāds Tuvinieks, kas jāapciemo; vai varbūt “iziet no ierindas” kāds zobratiņš Tavā mehānismā ar nosaukumu “Ikdienas rutīna”. Tie var būt arī pavisam sīki atgadījumi – beigusies kafija, vai saplīsa zeķe. Tomēr skaidri var sajust, ka ritms ir izjaukts.

Ritmu izjaukt var arī visnotaļ pozitīvi notikumi. Piemēram, svētku brīvdienas. Tās ir lieliskas, mēs ļoti gaidām tās, plānojam atpūtu, plānojam darīt lietas, kas mums patīk. Un to arī darām. Un izbaudām. Vai nogurstam, jo notikumi rit citādā ritmā, kā ierasts, nu, kā Prāta Vētras dziesmā:

 “Tā nogurt var tikai no svētkiem
No ne-par-ko runu plūdiem”.

Kad esam zobratiņš mehānismā, kurš darbojas savā noteiktā ritmā, daudz nedomājam, kā jūtamies, cik ļoti mums patīk tas, ko darām, vai pietiekami par sevi rūpējamies, vai gūstam prieku no dzīvošanas.

Kad ritms izjūk, visi šie jautājumi nogrūst pār mums kā grēdā sakrautas kastes.

Arī man garās svētku brīvdienas uzvandīja jautājums. Vai darbs, ko daru ikdienā, ir mans dzīves laika vērts? Kas notiek ar manu radošumu? Vai manai diennaktij kāds nav vismaz trešdaļu “nospēris”?

Tomēr cilvēks nav mašīna un nevar nepārtraukti būt zobratiņš. Ja netrāpās nekādi ārēji apstākļi, kas ritmu nojauktu, ja nerodas situācija, kad vari sev uzdot visus eksistenciālos jautājumus par tēmu, vai man vispār patīk, kā notiek mana dzīve, Tu nolietojies, sadilsti un vari salūzt. Ja laikus nesadzirdi savu kluso iekšējo balsi, tad var gadīties, ka tieši pirms kāda svarīga notikuma, “tieši nelaikā” kāda slimība Tavu ritmu izjauc piespiedu kārtā. Vai esi tajā ko dari, ieguldījis tik daudz sevis, ka trauks ir tukšs un Tu vairs nezini, kā to piepildīt… Par izdegšanas sindromu es noteikti rakstīšu garākas pārdomas, taču šoreiz stāsts ir par ritmu.

Tas ir labs, ja temps Tev der un kustības virziens patīk. Un ir veselīgi laiku pa laikam pārbaudīt, vai virziens joprojām patīk, vai temps nav par strauju.

Baha ziedi Tevi var atbalstīt šajā procesā. Tie var palīdzēt gan sadzirdēt savu iekšējo balsi, gan saprast, kurš ir Tavs sapņu virziens. Tāpat Baha ziedi var palīdzēt apzināties savu spēju robežas, neuzņemties pārāk daudz, deleģēt vai lūgt palīdzību, kad tāda nepieciešama, pieskaņot tempu Tavam ritmam. Baha ziedi saudzīgi, bet iedarbīgi atbalstīs Tevi, lai Tavas dzīves ritms Tev patīk un der!