Journaling – kas tas ir? Un vēl svarīgāk – kāpēc man to varētu vajadzēt?

Pamatā manai ausij šis franciskā skanējuma vārds saistās ar žurnālistiku. Un sava daļa patiesības tur patiešām ir. Patiesība sakņojas vārda izcelsmē – tas nāk no latīņu diurnal un nozīmē – “ik dienu”. Jā patiesi mūsdienu žurnālistika nāk no senās Romas, kuras galvenajā pubiskajā laukumā ik dienu bija pieejams ar roku rakstīts raksts par aktualitātēm.

Tāds ir žurnālistikas pamatuzdevums – ik dienu ziņot sabiedrībai par aktualitatēm.

 Jornaling emocionālās veselības izpratnē nedaudz atšķiras. Pamatdoma paliek no senās romas – tas joprojām ir ar roku rakstīts ikdienas ziņojums. Taču tas nav domāts sabiedrībai (nu, parasti nav domāts nevienam citam lasītājam).  Tāpēc es izvēlos šai darbībai man latviešu valodā tuvāko vārdu – dienasgrāmata. Tā ir rakstīta ik dienu. Un, vēlams ar roku rakstīta.

Arī dienasgrāmatām ir dažādi veidi, tās var būt hronoloģiskas, kad aprakstam vienkārši dienas notikumus, un tās var būt ar kādu noteiktu uzdevumu un mērķi.

Strādājot ar emocijām, emocijas arī pierakstām. Tāpēc skaidrs kļūst nosaukums – emocionālās pašpieredzes dienasgrāmata.

Tas nav hobijs. Tā ir terapeitiska metode, kuru, lai tā darbotos Tavā labā, vēlams iekopt par ikdienas ieradumu. Kāpēc tā? Jo tā Tavā labā strādā vislabāk tieši tajos brīžos, kad esi noskumusi, nomākta, satraukta, neomā, vārdu sakot – emocionāli zemu.

Izkopjot šo dienasgrāmatas rakstīšanas ieradumu Tu:

• iemācies vērot un atpazīt savas emocijas;
• kā vērotājs Tu pilnīgi dabiski distancējies no emocijām – jo esi tikai vērotājs (piemēram, Tu novēro sevī satraukumu, nevis identificē sevi ar to)
• dienasgrāmata ir superīga vieta, kur “izlādēt” savas emocijas (papīrs pacieš visu, vai ne?);
• Tu pilnīgi dabiski palēnini savu ikdienas skrējienu, atvēlot tās 5-10 minūtes dienā rakstīšanai.

Katrs no šiem punktiem ir pelnījis garāku aprakstu, tik vienkārši, pieejami un vērtīgi tie ir. Ar laiku arī būs garāki apraksti, bet šoreiz vēl pieminēšu, kāpēc ir būtiski rakstīt šo dienasgrāmatu ar roku, nevis datorā.

Rakstot ar roku, Tu:

• stimulē savu radošumu;
• tas ir neierasti, bet viss neierastais palīdz Tev domār “ārpus kastes”, rast jaunus risinājumus;
• rokraksts veido noteiktu musturu, kas raksturīgs tikai Tev, rakstītais top personiskāks;
• drukāts teksts prasa kārtīgumu, rakstot ar roku, Tu vari ļauties plūsmai, nepievērst uzmanību kļūdām, svītrojumiem, spontāni piezīmēt saulīti, vienkārši ļauties;
• rakstīšana ar roku uzlabo atmiņu (ir zinātniski pētījumi, ka studenti, kuri lekcijās veic pierakstus ar roku, ilgtermiņā labāk atceras mācīto vielu);
• mazinās stress (kur klaviatūras klikšķi to tieši pretēji – vairo);
• lai arī rakstīšana ar roku ir lēnāka, tā palīdz “filtrēt” un labāk izprast pierakstīto;
• rakstot ar roku, mēs trenējam noteiktus smadzeņu centrus, tādējadi attālinot to novecošanu;
• uzlabojas koordinācija;
• uzlabojas sevis izteiksmes veids.

Vai Tu vēl apšaubi dienasgrāmatas rakstīšanas pozitīvo ietekmi? Šis raksts lai kalpo par nepieciešamo motivāciju labam sākumam  !

Ja jūti, ka gribētu ieviest šo rakstīšanu par savu ikdienas ieradumu, taču Tev noderētu atbalsts – vēl vari paspēt pieteikties mazajai rakstīšanas praksei. Sāksim 03.09., lai pieteiktos, raksti man privāti.