Šajā laikā, kad dzīvojam ārkārtas situācijā, esam spiesti pielāgoties, pārvērtēt, rīkoties savādāk, kā ierasts, es gribēju uzrakstīt savas pārdomas par bailēm.

Tieši šajā laikā tās tiek piesauktas, tas ir teju fiziski sajūtamas es gribēju dalīties pārdomās par baiļu ietekmi un mums. Par to, ka bailes ir viena no mūsu pamata emocijām, kas palīdz mums izdzīvot, taču ieņemot goda vietu mūsu dzīvē, tās sāk ar mums spēlēt leļļu teātri…

Meklējot informāciju, šķirstīju interneta lapas, un ievēroju interesantu sakarību – visdažādāko laiku publikācijas, kurās tiek runāts par bailēm, vieno kopīgs. Tā ir atsauce uz laiku: “beidzamo laiku politiskie un sociālie notikumi”; “šī brīža situācija”; “mūsdienās īpaši aktuāli…”. Katru reizi laiks ir cits, notikumi citi, bet kopīga maldinošā atsauce, ka tas biedējošais notiek tagad. Tieši šobrīd, īpaši biedējoši.

Un te bailes ielien mūsu prātā un piemāna mūs. Jo reti, patiešām reti ir tie brīži, kad instinktu līmenī bailes mūs glābj – liek slēpties, bēgt, vai uzbrukt.

Biežāk mūsu prāts ļoti radoši modelē situācijas no sērijas: kā būtu, ja būtu… Daži piemēri no manas galvas – “ja nu man neizdosies”, “ja nu es kaut ko sajaukšu un visus pievilšu”, “ja nu kādam citam sanāk labāk”, “ko es darīšu, ja nu…”.  Un šīs bailes mūs neglābj. Šīs bailes un riktīgi sabotē, kavē rīkoties, liedz pieņemt mums izdevīgus lēmumus.

Es baidos atteikt strādāt ilgāk, jo, ja nu mani atlaiž, un tad man nebūs naudas un nebūs ko ēst. Es baidos ierosināt pārmaiņas, ja nu citiem tas nepatiks.

Es baidos uzstāties plašākai publikai, jo, ja nu manī neviens neklausīsies – es izgāzīšos un visi par mani smiesies. Vai – es sajaukšu/aizmirsīšu tekstu un izskatīšos pēc muļķa! 

Es baidos par saviem vecākiem, jo viņi ir veci, es baidos par saviem bērniem, jo, ja nu viņi netiek galā, kad manis nav klāt. Un vispār – es baidos novecot, jo ja nu es būšu vientuļa, vai slima… Es baidos no zobārsta, jo – ja nu man sāpēs.

Nevaru sazvanīt kādu no saviem tuviniekiem – atkal jau bailes klāt! Un ražo scenārijus, kurus mums pat izskatīt bail… Pazīstami, vai ne? 

Šādas bailes mūs ne no kā neglābj. Tās laupa mūsu sirdsmieru, laiku un enerģiju. Ļoti būtiskus resursus, jo mēs varētu racionāli izmantot savā labā. Labi darīt savu darbu, pieņemt pārdomātus lēmumus, veltīt uzmanību tam, kas mums svarīgs, pavadīt priekpilnu laiku ar mīļajiem, galu galā – labi izgulēties.

Tas viss nozīmē, ka ļaut bailēm rīkoties ar mūsu dzīvi ir trakoti neizdevīgi. Vispirms jau mums pašiem, jo kavē mums piedzīvot pašiem savu dzīvi. Kavē mācīties, gūt panākumus, mīlēt, priecāties!

Ir ļoti daudz veidu, dažādas metodes, kā veiksmīgi pamanīt, atpazīt un uzveikt bailes, kuras mūs ierobežo. Baha ziedu terapija noteikti ir lieliska iespēja, ko izvēlēties. Tā palīdz līdzsvarot emocijas, māca vērot un atpazīt savas reakcijas, sekot saviem sapņiem, dzīvot savu dzīvi pēc labākā scenārija! Kā pavasara saules pielietu, plaukstošu ainavu!